Viss sākās ar grāmatu, ko nespēju izlasīt.

Sveiki, es esmu Dott. Pirmām kārtām esmu lasītājs un tikai pēc tam izstrādātājs.

Gandrīz uz katru dzīves problēmu, ar ko esmu saskāries, atbilde jau gaidīja kādā grāmatā. Tāpēc lasu daudz — simts stundu gadā, dažreiz divsimt.

Un atkal un atkal atkārtojās viens un tas pats. Es iemīlējos grāmatā, kas nekad nebija tulkota manā dzimtajā ķīniešu valodā. Tāpēc darīju to, ko dara ikviens lasītājs: gaidīju. Ik pēc dažiem mēnešiem meklēju tulkojumu un paliku tukšā. Lielākā daļa grāmatu vispār netiek tulkotas, bet tām retajām laimīgajām nāk gadi, līdz tās pienāk.

Tāpēc izvēlējos grūtāko ceļu, lai gan „laimīgais“ ir tuvāk patiesībai. Angliski jau lasīju pietiekami labi, lai iztiktu. Bet „pietiekami labi“ maksā savu cenu: angliski nekad neesmu lasījis tik ātri kā savā dzimtajā valodā. Grāmata, ko ķīniski izlasu nedēļā, angliski aizņem daudz ilgāku laiku. Durvis atvērās, bet ieejas maksa bija absurda. Un es biju viens no laimīgajiem, taču nevienam nevajadzētu mācīties veselu valodu tikai tāpēc, lai izlasītu iemīļotu grāmatu — vēl jo mazāk tagad, kad mākslīgais intelekts tulkošanu praktiski visos aspektos ir padarījis par atrisinātu uzdevumu.

Es neuzskatu, ka valodai, kurā grāmata rakstīta, būtu jāizlemj, kurš to var lasīt.

Tāpēc izveidoju BookTranslator. Jūs iedodat grāmatu valodā, ko nespējat lasīt, un tas atdod jums to visu valodā, ko protat.

Tehnoloģija jau bija; kādam vienkārši vajadzēja to uzbūvēt. Es to uzbūvēju sev, bet es nebiju vienīgais, kas gaidīja.